Toma Kreicbera
grāmata “Lopu ekspresis” jau kādu laiku bija manā want to read sarakstā,
jo tajā iepīti šausminošie vēstures notikumi ar kuriem es, kā latviete, jūtu
neizskaidrojamu saikni. Kā izrādijās, šī grāmata ir kas vairāk. Tā mani
patīkami pārsteidza ar interesanto sižetu, un es to nespēju nolikt malā.
Tieši vāka
noformējums rada patīkamo pārsteigumu.Sākumā šķiet, ka stāsts pārsvarā būs par
20. gadsimta notikumiem, vilciena un iedzelteno avižu attēla dēļ, bet pēkšņi
tas savijas ar mūsdienām. Grāmatu vēl interesantāku padara komiksa
ilustrācijas.
Stāsta galenais
varonis ir latvietis Pēteris. Viņš ir devies uz ASV, lai piepildītu vienu no
saviem sapņiem- darbs Volstrītas bankā ar lielu peļņu. Vēl viņš, vecmāmiņas
iedvesmots, zīmē un publicē komiksu par Latvijas okupāciju un izsūtīšanu.
Pēteris smagi strādā, lai sasniegtu mērķi un jau pavisam drīz viņš sevi sauc
par ņujorkieti. Taču darbs bankā ir grūts, jo tuvojas krīze. Arī Pētera privātā
dzīve ir pilna ar šķēršļiem: neizdevušās attiecības, ilgošanās pēc ģimenes,
iedvesmas meklēšana komiksam. Puisim sķiet, ka arī viņš ir nokļuvis lopu
ekspresī ar nezināmu galamērķi. Atliek tikai pakļauties, jo dažreiz ceļš ved
tur, kur ir vislabāk- mājup.
Mani ļoti aizrāva
tas, kā grāmatas autors salīdzina tik atšķirīgus notikumus. Izrādās, ka tiem ir
daudz kā kopīga. Secināju, ka pagātne mūsu tautu pārveidojusi, padarījusi
stiprāku. Lai arī kurā pasaules malā mēs piepildītu savus sapņus, latvietim
pietrūks dzimtene: viszilākās debesis un putnu balsis, plašās pļavas, svaigā siena
smarža un sāļais jūras ūdens.
Iesaku šo grāmatu
izlasīt ikvienam latvietim. It īpaši tiem, kuri plāno doties laimes meklējumos
uz citām zemēm vai ir jau to izdarījuši. Tā māca nepadoties un nebaidīties no
neveiksmēm. Kā arī atgādina, ka dažreiz īstā izvēle ir atgriešanās mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru