Man nebija ne jausmas kādus pārsteigumus sagādās Filipa Pulmana “Putekļu grāmata”, taču uzreiz nojautu, ka tā sevī glabā daudzus aizraujošus noslēpumus. Neskatoties uz grāmatas biezumu, es to liku mugursomā dodoties ceļojumā, bet galu galā grāmata bija interesantāka par pašu ceļojumu.

       Tā stāsta par zēnu Malkomu, kas bezbēdīgi pavada savas dienas kādā ciematā. Ikdienā viņš palīdz tēva krogā, cītīgi uzrauga savu kanoe un šad tad dodas uz klosteri pie mūķenēm, lai parunātos un piepalīdzētu virtuvē. Viss manās, kad uz klosteri tiek atsūtīts zīdainis Lira. Pēkšņi pilsētiņā norisinās savādi notikumi, lietavas nerimstās, un, pašam nezinot, Malkoms šajos neslēpumainajos notikumos spēlē lielu lomu.

       Jau agrāk minēju, ka neesmu fantastikas piekritēja, bet šajā grāmatā šī fantāzijas izpaudās citādi. Brīžiem šķita, ka kaut kas tāds ir iespējams arī realitātē. Grāmatas lapas skrēja uz priekšu, un es nevarēju pārstāt lasīt, jo mani sagaidīja noslēpums pēc noslēpuma.

       Arī grāmatas vāks ir noslēpumains. Tas nedaudz atgādina manu mīļāko japāņu gleznu “Lielais Kanagavas vilnis”, bet visvairāk man patīk vāka krāsu gamma. Uz vāka ir attēlots svarīgs grāmatas notikums, kas varbūt nedaudz pačukst priekšā par stāsta turpmāko agitu.

       Šī grāmata varētu patikt maniem vienaudžiem, jo tas ir brīnumains fantāziju lidojums ar aizraujošu sižetu. Protams, arī pieaugušos ši grāmata varētu ieinteresēt. Un ticiet man, 544 lapaspuses aizlidos, kā nebijušas!