Aplikācijā
goodreads, Džordža Orvela grāmatu “Dzīvnieku ferma” jau sen biju
ievietojusi want to read sarakstā, labo atsauksmju dēļ. Arī apraksts
mani ieinteresēja, jo tajā minēts, ka jaunākiem lasītājiem romāns varētu šķist
neiedomājams, neiespējams absurds.
Grāmata stāsta
par kādu Anglijas fermu, kurā dzīvnieki pēkšņi izdomā sadumpoties un padzin
savu saimnieku. Katram dzīvniekam tiek iedalīts darbs, un sākumā lauku darbi
padodas pavisam labi. Sniedziņš un Napaleons (cūkas) ir atbildīgi par fermu un
seko līdzi darbiem, taču kādā sanāksmē Napaleons padzen Sniedziņu ar 9 suņu
palīdzību, kurus viņš skolojis ļauniem nolūkiem. Tā par galveno kļūst
Napaleons. Mainās likumi, dziesmu “Angļu zvēri” aizliedz dziedāt un dzivnieki
strādā daudz smagāk.
Grāmatas
aizmugurē minēts, ka šis stāsts šķiet kā precīzs padomju laika būtības
atspoguļojums. Sākumā man bija grūti savilkt šīs lietas kopā, bet pēc
atgadījuma ar Sniedziņu man viss kļuva skaidrs. Stāstā spilgti izcēlās
diktatora tēls un totalitārais režims, kuru autors bija paslēpis fermas
ikdienā.
Uz vāka, protams,
redzams pats Napaleons cilvēka drēbēs, stāvot uz divām kājām. Abas no šīm
lietām dumpošanās sākumā tika stingri aizliegtas. Manuprāt, vāka mākslinieks
precīzi attēlojis vadoni, arī es viņu iedomājos gandrīz tādu pašu.
Šo grāmatu
vajadzētu izlasīt ikvienam, jo tā atgādina, ka mēs visi esam vienādi un neviens
nav pelnījis būt augstāks par visiem, izdomājot savus likumus. Šis stāsts
parāda to, cik cilvēki var būt savtīgi un ļauni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru