Ar Ellijas stāstu
jau iepazinos grāmatā “Suņa dzīves jēga”, taču nolēmu to vēlreiz pārlasīt, jo tas
ir ļoti aizkustinošs un aizraujošs.
Ellija ir vācu
aitu suns, kurš izmisīgi vēlas noskaidrot savu dzīves uzdevumu. Pirmie dzīves
soļi ir nedroši un bailīgi, un Ellijai nav ne jausmas, ka pēc neilga laika
viņai tiks uzticēts svarīgs un nopietns darbs. Suņuks nokļūst policista
Džeikoba rokās, un tā sākas Ellijas uzcītīgie treniņi. Viņa apgūst
dažnedažādākas prasmes. Sākumā tā sķiet kā parasta rotaļa, taču pēc laika
Ellija saprot, ka viņas uzdevums ir ļoti nopietns un atbildīgs- cilvēku
glābšana un meklēšana.
Šī grāmata
atgādina, ka suņiem mūsu ikdienā ir liela nozīme. Tie ir ne tikai mājas mīluļi
vai mūsu prieka avots, bet arī glābēji un sargi. Suņi pret savu uzdevumu
attiecas ļoti atbildīgi, jo saimnieka prieks ir mīluļu lielākā uzslava. Tieši
tāpēc šo grāmatu iesaku izlasīt ikienam suņa saimniekam un tiem, kuri apsver
domu par tādu kļut. Taču pat cilvēkiem, kuri sevi sauc par “kaķu personām”, šī
grāmata sasildīs sirdi un liks smaidīt.
Jau ilgu laiku
vēlos kļūt par suņa saimnieci, tāpēc, maza būdama, daudz lasīju par šiem
četrkājainajiem draugiem, bet pārsvarā tās bija tikai enciklopēdijas. Šī
grāmata man ļāva vērot dzīvi suņa acīm, kā arī aizdomāties par mīluļu domām un
sajūtām, tieši tāpēc man šis stāsts patika. Grāmatas vāks rada smaidu, ļauj
labāk iztēloties Elliju un tā vien gribas klusībā pie sevis nomurmināt “Vai,
cik mīlīgs!”. Grāmatā arī ir dažās ilustrācijas, kuras lasīšanu padara
interesantāku.
